Ukrainas jaunieši Latvijā dzīvo starp divām izglītības sistēmām, divām valodām un neskaidriem nākotnes scenārijiem. Mācību izvēles piespiedu migrācijas apstākļos nav tikai akadēmisks jautājums, bet arī veids, kā ģimenes cenšas saglabāt vairākas iespējas vienlaikus. Paralēlā izglītība, valodas barjeras un nepilnīga sociālā iekļaušanās rada papildu slodzi, īpaši pusaudžiem. Pētniece Hanna Markova secina, ka «pagaidu» dzīve starp sistēmām kļuvusi par ilgstošu sociālu realitāti, kas ietekmē jauniešu identitāti un nākotnes izvēles.
Oksana Žabko analizē ukraiņu pilsoniskās līdzdalības pieaugumu Latvijā. Balstoties uz intervijām, kas veiktas ReCoM projekta ietvaros, viņa pēta, kāpēc šī pašorganizēšanās ir unikāla parādība salīdzinājumā ar citu jauno iebraucēju grupu sadrumstaloto iesaisti Eiropā. Pētniece izceļ to, kā pārvietotie ukraiņi no palīdzības meklētājiem centros kļuvuši par līderiem, kuri izmanto savu profesionālo pieredzi tiesību, izglītības un administrācijas jomās jaunajās kopienās
Kādam jābūt cilvēkam, kas pēta sociumu? Distancētam, tādam, kura attieksme pret cilvēci ir kā pret interesantu un nemierīgu fenomenu, vai līdzjūtīgam, piedodošam un saprotošam? LUFSI pētniece Hanna Paļija dalās ar savu pieredzi un pārdomām ar LSM.lv.